Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pakļautībā un uzrauga normatīvo aktu ievērošanu vides aizsardzības, radiācijas un kodoldrošības, kā arī dabas resursu izmantošanas jomās. Tā kā VVD izsniedz uzņēmumiem piesārņojošo darbību un dabas resursu izmantošanas atļaujas, tad arī kontrolē, kā uzdotie nosacījumi tiek ievēroti.
Pārkāpumu pret vidi novēršanā VVD sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm.
Lietotnē VIDES SOS saņemtie ziņojumi par pārkāpumiem pret vidi vispirms tiek izskatīti VVD un, atbilstoši kompetencei, risināti VVD vai nodoti risināšanā attiecīgajai iestādei vai pašvaldībai, kuras kompetencē ir novērst pārkāpumu.
VVD sniegto informāciju par:
Ja izplatās kodīgas vai neciešamas smakas, tas nozīmē, ka uzņēmums iespējams, pārkāpj piesārņojošo darbību atļaujas nosacījumus. Ziņojums attiecas uz VVD
Putekļi no ostām vai uzņēmumiem pārkāpj piesārņojošas darbības atļaujas nosacījumus. Ziņojums attiecas uz VVD
Dūmi no uzņēmumu skursteņiem - iespējams, ražotnē pārkāpj piesārņojošo darbību atļaujas noteikumus. Ziņojums attiecas uz VVD
Kodīgi dūmi no privātmāju skursteņiem – iespējams, cilvēki krāsnīs dedzina plastmasu un citus sintētiskus atkritumus – ziņojums tiks nodots pašvaldības policijai.
Ugunskuros dedzina lapas, atkritumus, riepas - ziņojums tiks nodots pašvaldības policijai.
Deg kūla: zvani 112
Bīstamie atkritumi
Baterijas, akumulatori, kas satur smagos metālus; ražošanas ķimikālijas, medicīnas atkritumi, nolietota elektrotehnika ir bīstamie atkritumi. Tie nedrīkst mētāties dabā, ja pamani, nekavējoties ziņo, bet neaiztiec!
Lauksaimniecības ķimikālijas
Drošu lauksaimniecības ķimikāliju lietošanu uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests. VAAD uzticības tālrunis: 67550944
Ja kūtsmēsli un digistāts piesārņo augsni un ūdeni, ziņojums attiecas uz VVD
Lai apsaimniekotu naftas produktus, jāiegūst piesārņojošo darbību atļauja. Ziņojums attiecas uz VVD
Uzņēmumam, kas nodarbojas ar dabas resursu (smilts, grants, kaļķakmens, dolomīts, māls, kūdra utt.) ieguvi, jāiegūst zemes dzīļu izmantošanas licence. Ja ir aizdomas, ka tiek kaitēts videi, ziņo VVD
Piekrastē, ezeros un upēs zivju, nēģu un vēžu ķeršanu ierobežo Makšķerēšanas noteikumi šeit
Nekādā gadījumā neaiztiec tīklus un citus maluzvejnieka rīkus, jo inspektors vai policija to traktēs kā maluzvejniecību!
Lauksaimniecības ķimikāliju pareizu lietošanu uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests. VAAD uzticības tālrunis 67550944
Ja miglošana un mēslošana notiek pārkāpjot Aizsargjoslu likumu, ziņojums attiecas uz VVD
Vides un dabas resursu aizsargjoslas aprakstītas Aizsargjoslu likuma 2.nodaļā šeit
Ja lauksaimnieks pieļauj vircas vai digistāta noplūdi ūdenstilpēs, ziņojums attiecas uz VVD
Mirušas zivis, vēži un citi ūdensdzīvnieki ir apliecinājums, ka ūdenstilpē iekļuvušas kaitīgas vielas vai notiek pūšana un trūkst skābekļa. Bieži vien novērojama arī nepatīkama smaka. Bet iespējams, notikusi elektrozveja. Ziņojums attiecas uz VVD
Eļļaini plakumi uz ūdens virsmas liecina, ka notikusi naftas produktu noplūde. Taču nereti eļļaina plēvīte rodas no ziedputekšņiem pavasarī.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzrauga aizsargājamās dabas teritorijas: nacionālos parkus, rezervātus, dabas parkus, dabas liegumus, dabas pieminekļus, Natura 2000 teritorijas, aizsargājamas jūras teritorijas. Visi darbi, kas iecerēti šajās teritorijās, jāsaskaņo ar DAP.
DAP kontrolē, vai šajās teritorijās tiek ievērotie noteiktie ierobežojumi.
Karte ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT) šeit.
Ziņojumi par pārkāpumiem ĪADT tiks pārsūtīti DAP
Īpaši aizsargājamo sugu saraksts šeit.
Krimināllikuma 115.pants: Par īpaši aizsargājamo dzīvnieku ķeršanu, turēšanu vai iznīcināšanu vai par īpaši aizsargājamo augu, sēņu vai ķērpju iegūšanu, bojāšanu vai iznīcināšanu, vai par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamo biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Sods par normatīvajos aktos noteikto sugu aizsardzības prasību pārkāpšanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78.pantu fiziskām personām ir no 15 līdz 700 eiro, juridiskām personām – no 70 līdz 1400 eiro.
Putniem, kas vij lielas ligzdas, vajag lielus un vecus kokus. Tādi mūsdienu mežos ir retums un tāpēc retums ir arī dažādu sugu ērgļi un arī melnie stārķi. Tur, kur ligzdo aizsargājamo sugu putni, tiek veidoti mikroliegumi un meža īpašniekiem kompensē neiegūtos labumus. Taču nereti par lielajām ligzdām neziņo un nozāģē ne tikai mežu, kas aug apkārt, bet arī to koku, kur atrodas ligzda. Par aizsargājamo sugu dzīvotņu iznīcināšanu soda saskaņā ar Krimināllikuma 115.pantu un Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78.pantu.
Ja nozāģēts koks ar lielu ligzdu vai tas iezīmēts ciršanai, tad ziņojums tiks pārsūtīts Valsts mežu dienestam.
Ja ligzdas izpostīšana nav saistīta ar mežizstrādi, ziņojums tiks pārsūtīts Dabas aizsardzības pārvaldei.
Lai ornitologi zinātu, kur atrodas lielas ligzdas, ziņo portālā www.dabasdati.lv
Lielo ligzdu noteicējs šeit.
Ir aizliegts savvaļas dzīvniekus turēt nebrīvē. Par katru šādu gadījumu nekavējoties jāziņo Vides SOS, ziņojums tiks pārsūtīts pašvaldībai.
Ja savvaļas dzīvnieks ir bezpalīdzīgā stāvoklī, Dzīvnieku aizsardzības likums liedz to pamest Dabas likumu varā. Taču uz mājām šādu dzīvnieku nest nedrīkst, jāsazinās ar vietējo pašvaldību.
Ziņojumi par piekrastē pamanītiem novārgušiem roņu mazuļiem tiks pārsūtīti pašvaldībai un Dabas aizsardzības pārvaldei.
Par sabrauktu lielu dzīvnieku (alnis, briedis, stirna, mežacūka) vai aizsargājamu dzīvnieku (lūsis, vilks, ūdrs) noteikti jāziņo Valsts mežu dienestam. e-pasts: vmd@vmd.gov.lv
Valsts meža dienesta uzticības tālrunis: 67221322
Beigtos dzīvnieku nedrīkst savākt, to klasificē kā malu medības. Drīkst tikai novākt no braucamās daļas.
Sabrauktie nelielie dzīvnieki ir barība citiem zvēriem un putniem. Ja uz ceļa nav intensīva satiksme, tad iesaku līķi nonest no ceļa braucamās daļas un nolikt grāvī, lai uz ceļa neaizietu bojā nākamais ēdājs. Uzvelc rokā plastmasas maisiņu vai cimdu, lai nenotraipītos un nepakļautu sevi trakumsērgas riskam. Labā ziņa - Latvijā trakumsērga ir pamatīgi ierobežota, bet Krievijas un Baltkrievijas pierobežā iespējama.
Cilvēki nereti no ārzemju ceļojumiem mēģina kā suvenīrus ievest izstrādājumus aizsargājamu sugu dzīvniekiem, kā arī medību trofejas. Retumu mednieki cenšas ievest dzīvus dzīvniekus un augu stādus. Ir tādi, kas mēģina iedzīvoties, tirgojot retas Latvijas sugas. Šos retumus aizsargā starptautiskā Vašingtonas konvencija jeb CITES. Lai ievestu vai izvestu pāri robežai CITES konvencijā minētās sugas, nepieciešamas atļaujas vai sertifikāti, ko Latvijā izsniedz DAP.
Latvijas CITES sugu saraksts šeit.
Pasaules CITES sugas šeit:
Ja redzi, ka tiek tirgotas vai bez atļaujas turētas nebrīvē vai audzētas dārzos CITES sarakstos iekļautās apdraudētās sugas, ziņo Vides SOS
KOKI UN MEŽS:
Ziņojums tiks pārsūtīts pašvaldībai.
Ziņojums tiks pārsūtīts Valsts mežu dienestam.
Valsts meža dienesta uzticības tālrunis: 67221322, e-pasts: vmd@vmd.gov.lv
PAMESTI VAI KLAIŅOJOŠI MĀJDZĪVNIEKI
VIDES NEVALSTISKĀS ORGANIZĀCIJAS
Būs gadījumi, kad tevi neapmierinās, kā valsts un pašvaldības iestādes risina vides problēmas.
Iesaku konsultēties un informēt nevalstisko vides organizāciju pārstāvjus:
© Valsts vides dienests 2015, 2021 — Informācija pēdējo reizi atjaunota 22.11.2024 17:19:13
Valsts vides dienests ir šīs tīmekļa vietnes Pārzinis. Tīmekļa vietnē www.videssos.lv (turpmāk - Vietne) tiek izmantotas tikai nepieciešamās sīkdatnes (angļu valodā "cookies").
Vairāk par personas datu apstrādi un datu subjektu tiesībām skatīt šeit.
